Internetā kādu laiku ceļo ziņas par to, ka kompānija Microsoft ir patentējusi visierastāko datorpeles darbību - dubultklikšķi. Diemžēl, daudziem nāksies  tapt apbēdinātiem, jo tā nebūt nav :)

Neiesim jau melot, acīs skatīdamies, jo tiešām eksistē patents, kurš apraksta to, ka dažādi spiežot kādu pogu (vienreiz un ātri, vienreiz, bet ilgi, divreiz un ātri, ...), var panākt attiecīgi arī dažādus rezultātus. Taču, te nu sākas dažādi nosacījumi, kurus lielākā daļa ir palaidusi gar ausīm.

Pirmām kārtām, šis patents apraksta minētās operācijas tikai un vienīgi saistībā ar ierobežotas veiktspējas ierīcēm. Atgādināšu, ka vidusmēra dators (arī portatīvais) ir pilnas veiktspējas ierīce :) Tātad - plaukstdatori, mobilie tālruņi, pārnēsājamās spēļu konsoles, ledusskapji un velosipēdu spidometri u.t.t. Otrām kārtām, iet runa nevis par tām pogām, kuas ir atrodamas uz peles vai kādas citas pievienojamas uzpariktes, bet gan par tām pogām, kuras ir atrodamas uz šo mobilo ierīču korpusa un tiek sauktas par application buttons, jeb, latviski runājot, - nodrošina izvēles un navigācijas funkcijas. Trešām kārtām - šis patents ir izsniegts ASV. Nav jāatgādina, ka šajā valstī jau sen ir pilns ar absurdiem un universāliem patentiem. Šis pat ne ar ko sevišķu neizceļās :) Ceturtkārt - šo patentu jau apstrīd vairākas sabiedriskās organizācijas.

Nobeigumā vēlētos teikt, ka neba nu kompānijas ir vainīgas, ka tām nākas patentēt šādas lietas. Vainīga ir likumdošana, kas šādus patentus pieļauj. Un, ja kompānija paspēj šo patentu saņemt pirmā, tad tai vairs nav jābaidās, ka pateicoties kādas citas kompānijas ātrdarbībai un attapībai, tai būs jācieš. Un piedzīvot zaudējumus, pat taisnības vārdā, nevienas kompānijas vadība, pie pilna saprāta esot, nevēlas. Atzīšos, ja man būtu kompānija, kuras darbību spēcīgi varētu ietekmēt kāds, kurš ir izņēmis kādu konkrētu patentu, es ne brīdi nešaubīdamies, ņemtu naudu un dotos pieteikt šo patentu pats.

Starp citu, vai Jūs esat lietas kursā, ka Microsoft jau 1996. gadā ir patentējis arī savu FAT failsistēmu un pagājušā gada decembrī kompānija ir paziņojusi, ka pieprasīs iegādāties licences tiem, kas to ismanto? Arī šis patents tiek apstrīdēts.

   Jeb savādāk varētu jautāt - vai iespējams mainīt IDE diskus pie ieslēgta datora? Daudzi uzskata, ka līdz ar Windows XP ienākšanu IDE diskus var mainīt pie ieslēgta datora, bet pie vecākām operētājsistēmām tas it kā nebija iespējams. Tāpat ir dzirdēti apgalvojumi par to, ka IDE interfeisa iekārtas var mainīt īpašos atmosfēriskos apstākļos. Abos šajos apgalvojumos ir daļēja taisnība.

Šī diena tiek veltīta garākiem „analītiskiem” rakstiem – kā nekā brīvdienas un vairāk brīvā laika. Pēc Baltic IT&T apspriešanas, ķersimies klāt diviem Latvijas interneta resursiem, kas veltīti automašīnām.

Runa būs par www.iauto.lv un auto.delfi.lv. Abu šo resursu mērķauditorijas ir automašīnu esošie un potenciālie īpašnieki un tāpēc arī attiecīgs saturs. Protams, ir arī citi resursi – piemēriem, šie jautrīši bez apstājas mēģina pierādīt kādas mazpazīstamas Bavārijas kompānijas pārākumu pār citām mašīnām, savukārt šie gredzenu pavēlnieku turas pretī bavāriešiem.

Vēl nesen vienīgais plašai publikai paredzētais auto resurss bija iAuto un tikai pagājušā gada nogalē Delfi nolēma paplašināt portāla iespējas atdalot sadaļu auto atsevišķā vortālā. Iespējams, ka vēl ir pāragri spriest par konkurences saasināšanos, taču nenoliedzami sacīkste abu resursu starpā ir, kas protams nāk tikai par labu abu lapu (piedodiet par šurumburum) apmeklētājiem.
!Updated! Otrajā rindkopā palaboti 3 vārdi...
P.S. Update atcelts, jo kāda cilvēka viedoklis nevar tikt mainīts tikai tāpēc ka dažiiem ekstrēmistiem tas netīk. Raksts ir subjektīvs un personisks kā jau jebkuršs viedoklis. 

Pēdējo pāris dienu laikā diezgan liela ažiotāža lietotāju vidū ir sacelta apkārt jaunumam par to, ka Microsoft Internet Explorer (MSIE) turpmāk netiks piedāvāts kā atsevišķs produkts, bet gan kā tikai daļa no Windows saimes aplikācijām. Daži biedri pat sajūsmināti paziņo, ka MSIE ir miris un tagad tik sāksies zaļie uzplaukuma laiki pārējiem, alternatīvajiem interneta pārlūkiem.
Atļaušos iebilst, pret šādiem apgalvojumiem un mēģināsim apskatīties MSIE nākotni nedaudz reālistiskāk, atejot nost no saukļiem „MS mustdie, linux ruljez”.

Ikviens no mums ir sastapies ar tādu problēmu, kā datu pārvietošana jeb pārnešana no viena datoru uz otru. It sevišķi, ja tās ir filmas divx, xvid un citos formātos, vai atkal audio faili mp3 formātā. Datortīkla nav. Gribās aiznest savu mazo kolekciju draugiem. Padalīties, tā teikt. 
Man jau nav žēl. Bet, ir viens bet. Matricu lērumus žēl nest, labie draugi var arī netīšām saskrāpēt. Tā ir gadījies arī man, un domāju arī citiem.
Ko tad darīt? Izravēt no datora cietni un nest pie draugiem? Tas ir iesācējam smags un apgrūtinošs pasākums un arī netīšām pa ceļam var arī cietni sabeigt. Un vēl datorfirmas ar savām uzbāzīgām garantijām, ka kasti vērt nedrīkst vaļā, jo zudīs garantija.
Savulaik datorfirmas tirgoja speciālas kabatas-šuplādes-rackus, kur ievietot cietni, un pēc tam montējamus 5 collu diska vietā, bet atkal tiem savukārt ir nelaime, ne jau katram draugam ir pretī tāda pati iekārta, kur to cietni ātri iespraust.
Bet par mums domā. Par mums padomājusi ir TEAC. Godīgi sakot ar ļoti elegantu risinājumu. Pieslēdzamu ar USB 2.0 palīdzību pārnēsājamu cietni. Pateicoties, Liepājas Datoru Centram manās roķelēs ir nonācis viens no TEAC ražojumiem HD-35 PUK ar 80 gigabaitu lielu cieto disku iekšā.