Varu saderēt, ka vai katram no jums ir bijusi vēlēšanās kinoseansa laikā pielēkt kājās un nobļauties: „Da es simts reiz labāku filmu varētu uzņemt! Režisoram ir ne tikai līkas rokas, bet arī smadzenes sen atmiekšķējušās!” Kautrīgākie no jums to noteikti ir darījuši vismaz mājās pie saviem TV ekrāniem.

   Agrāk savu kinematogrāfista tieksmju apmierināšanai nācās izmantot šaurās aprindās tik populāro „Hollywood Mogul”. Mani nebaidīja no Windows palienētais interfeiss un spēles sarežģītības pakāpe, kuru pārvarēt varēja tikai retais. Tāpēc ar viegli izprotamu sajūsmu un nepiepildīto cerību trīsām es saņēmu ziņu par pašpasludinātā ģēnija Peter Molyneux un viņa kompānijas Lionhead Studios izstrādāto kino industrijas stimulatoru ar nepretenciozu nosaukumu „The Movies”.

   Sākotnēji anonsēta iznākšanai tikai uz PC, spēle tiks portēta arī uz PlayStation2, GameCube un Xbox. Nelielu skepsi varētu izraisīt tikai portētajām stratēģijām raksturīgās problēmas ar interfeisu, kurš sākotnēji draudzējas tikai ar klaviatūru un peli. Bet ja atceramies „The Sims” konsoļu versijas, atliek secināt, ka nepārvaramu šķēršļu šajā lietā nav.

   „The Movies” ļaus mums iejusties filmu studijas īpašnieka ādā, kurš darbosies šajā biznesā no 1900.gada līdz mūsdienām. Sāksim mēs ar melnbaltajām filmām, pamazām kinematogrāfā ieviešot skaņas un krāsas.

   Visa rosība sāksies ar kārtējā ģeniālā scenārija izstrādi, kur mums tiks dota iespēja izvēlēties potenciālā kases grāvēja žanru – šausmene, vesterns, spriedzes filma u.c. Scenārija dižums ir tieši proporcionāls ieguldītajam laikam – ja darbs pie tā tiks pārtraukts agrīnā izstrādes stadijā, mūs sagaida kārtējais B klases trilleris. Mērķis ir panākt savdabīgu balansu, neiztērējot pusi budžeta Oskara cienīgam scenārijam un neuzņemot kārtējo Holivudas „Godzillu”.

   Uzņemšanas process ir lieliski animēts (ardievu, „Hollywood Mogul”!), pa uzņemšanas laukumu vazājas filmu zvaigznes, tiek stiepti rekvizīti kārtējai „Kosmosa policistu” sērijai un  kaskadieri lec pāri degošiem autobusiem (nedaudz pārspīlējumu šim rakstam nekaitēs). Spēlētājs var regulēt darbības intensitātes pakāpi katrai filmas ainai – piemēram, kautiņa laikā pārbīdot sava veida „slide bar” tiek regulēts vardarbības līmenis filmā. Aktieri var aprobežoties ar dažām vājām pļaukām, bet var arī paņemt lāpstu un piebeigt guļošo pretinieku. Tas viss gan ietekmēs filmas reitingu un iespaidos tās potenciālo auditoriju. Iedomājieties, kādas perspektīvas paveras mīlas ainu laikā! Visu 100 gadu laikā tieši jums būs iespēja vēlreiz atkārtot pirmo skūpstu uz lielā ekrāna, pirmo iemūžināto dekapitāciju, pirmo pakaļdzīšanos u.t.t.

   Saldajā ēdienā jums būs iespēja pašrocīgi izveidot filmas reklāmas rullīti, kuru noskatoties, vienkārši nebūs iespējams neaiziet uz jūsu „Titāniku 2: Leonardo atgriešanās”. Domāju, ka atbilde uz jautājumu – vai to visu ir vērts gaidīt vēl vismaz gadu, ir acīmredzama.