Kādu dienu mans brālītis sēdēja pie čomiem un strēba alu, kad rādās mežonīgi ņiprā doma - izjaukt cietni. Domāju, tāpat visiem skaidrs ka, šoreiz runa neiet par "šo" cietni, bet gan par tiem pārējiem "cietņiem". Cietnis, protams, nebija nekāds tur 80Gb Maxtor, bet cietnis ir un paliek cietnis. Pie rokas gadījās tīri nikna Nikon digitālā fotokamera ar ko tas viss tika iemūžināts.Gan jau ka Cietņa auditorijā ir arī kāds kuram nav nekādas nojausmas, kā uz viņa cietnīša glabājas viņa mīļākā Pamelas Andersones tapete.










