"Three Rings for the Elven-kings under the sky,
Seven for the Dwarf-lords in their halls of stone,
Nine for Mortal Men doomed to die,
One for the Dark Lord on his dark throne
In the Land of Mordor where the Shadows lie.
One Ring to rule them all, One Ring to find them,
One Ring to bring them all and in the darkness bind them
In the Land of Mordor where the Shadows lie."
/John Ronald Reuel Tolkien/
|
Tiem, kas nezin, kas ir The Lord of The Rings, varu pateikt tikai to, ka tā ir pasaule, kuru visa sava mūža garumā radījis Tolkiens, sākot no 1930. gadiem. Viņš aizgāja tik tālu, ka radīja pat veselas valodas, detalizētus apkārtnes aprakstus, raksturus un visu, visu, visu. Tieši šīs detaļas ir tas, kas padara Lord of The Rings ekranizāciju par pašu izaicinošāko no visiem projektiem jebkuram, kas pie tā ķerās.
Filmas pirmā daļa
The Fellowship of The Ring ir jau gatava un pirmizrāde ir paredzēta šā gada 19. decembrī. Otrā daļa
The Two Towers tiek plānota uz nākamā gada decembri, bet trešā,
The Return of The King -- gadu vēlāk. 2003. gada decembrī.
"Kad Pīters Džeksons (Peter Jackson) pirmo reizi man paziņoja, 'Es domāju par Lord of The Rings uzņemšanu', pirmais, kas man ienāca prātā, bija 'Lord of The Rings -- kā kaut ko tādu var iedomāties? Es domāju -- tas ir pārāk neprātīgi, lai tam pat ķertos klāt." -- kādā intervijā teica Džons Labrē (Jon Labrie), Jaunzēlandes kompānijas Weta tehniskais direktors. Šī kompānija nu jau gandrīz četrus gadus nodarbojas ar triloģijas ekranizāciju, kuras budžets, ja ticēt neoficiālai informācijai, sasniedz gandrīz 200 miljonus dolāru.
Tikai pirmajā daļā ir apmēram 90 aktīvi darbojošos un runājošu lietu un personu ;) Bez visa tā eps satur milzīgu daudzumu ar detalizētiem dabas skatiem, kā arī kauju ainas, kurās piedalās simtiem, dažkārt pat tūkstošiem dažādu izmēru un izskata radību.
Lai to visu realizētu, Jaunzēlandē, Velingtonā ir izveidota sava pasaule, kura sastāv no vairākos simtos skaitāma personāla, kuri diendienā strādā pie filmas speciālo efektu radīšanas.
Uz doto brīdi serveru skaits, kuri nodarbojas ar šo efektu un skatu renderēšanu, sastāda 192 SGI divprocesoru sistēmas, kuras tiek darbinātas zem Linux operacionālas sistēmas. Tiešajam darbam tiek izmantotas 150 SGI Octane darbstacijas, kā arī 80 SGI divprocesoru Linux mašīnas. Divas SGI Origin 2000 mašīnas, kuras kalpo kā failserveri, kopā satur 12 terabaitus filmas veidošanai nepieciešamo datu. Vairāk nekā 20 TB ir izkliedēti viscaur pa darbstacijām, bet 40 TB atrodas
offline, t.i. -- uz lentām. Skatoties uz visu hardware kopā, 90% ir SGI aparatūra.
Tehniskā ziņā galvenā uzmanība tiek pievērsta tīkla aparatūrai un tās uzlabošanai, lai būtu pārliecināti, ka augot darbinieku un pārraidāmās informācijas daudzumam nesamazināsies darba ātrums un operativitāte.
Uz doto brīdi tiek plānots palielināt elektrības padevi t.s. pilsētiņai un paplašināt telpu, kurā atrodas galvenā procesoru jauda.
 |
Orc |
Weta filmas izstrādei nepieciešamajā aparatūrā ir ieguldījusi gandrīz 30 miljonus dolāru. Tas esot mazliet virs plānotā, jo pirmās filmas beigu fāzē tika palielināti resursi vienkāršas nepieciešamības dēļ netika pildīts plāns ;)
Līdz ar otrās un trešās filmas nodošanu skatītāju rokās līdz pat 80% visas aparatūras jau būs morāli novecojusi. Tās norakstīs.
Uz doto brīdi Weta aizvien vairāk aizvieto Irix sistēmas ar Linux, kā arī turpmāk plāno iegādāties vairāk uz Linux operacionālās sistēmas bāzētus risinājumus.
Izmantotie programmprodukti ietver sevī [tādus nevienam nezināmus] nosaukumus, kā kompānijas
Nothing Real
video montēšanas sistēmu Shake,
Alias|Wavefront monstrālo animācijas programmu Maya, filmas personāžu animēšanai, bet vizuālo efektu veidošanai --
Side Effects Software produktu Houdini, kā arī vēl neskaitāms daudzums programmatūras, kā, ieskaitot
Softimage|3D un Pinnacle Commotion.
Filma tiek skanēta no 35 milimetru lentas 2000 dpi (dažkārt esot nepieciešama līdz pat 4000 dpi) lielā izšķirtspējā. Salīdzinājumam, parasts mājās (vai ofisā) izmantojamais skaneris to dara 300 dpi, maksimums -- 600 dpi.
Pati filmēšana beigusies pagājušā gada decembrī. Tā ilga 274 dienas, sadalot tās 15 mēnešos. Vienlaicīgi tikai filmēts līdz pat 7 atsevišķām epizodēm, kopumā vairāk nekā 350 vietās dažādās Jaunzēlandes salās.
Kopā tika patērētas 26 000 cilvēkdienas (pareizinot 24, tiks iegūts skaitlis cilvēkstundās). Filmas vajadzībām tika uztaisīts 50 000 dažādu lietu, ieskaitot 900 pilnus aizsargbruņu komplektus, 2 000 butaforiskas un 100 reālas ieroču kopijas, 20 000 visvisādu ikdienā (filmā) izmantojamu priekšmetu, kurus Weta Workshop cilvēki veidoja paši savām rokām. Šai skaitā ietilpst arī vairāk nekā pusotrs tūkstotis dažādu kāju un ausu pāri ;)
Katram varonim tika izveidota atbilstoša miniatūra, kuru kopējais skaits pārsniedz 60 gab. Tās tiek fotografētas un filmētas no visiem leņķiem un visādos rakursos, lai pēc tam varētu apstrādāt ar datoru un veidot attiecīgās animācijas un efektus.
Tikai aicināti vairāki tā laika vēstures un valodu speciālisti (ieskaitot Tolkiena izdomātās elfu valodas pazinējus), lai mācītu aktierus attiecīgajās valodās un dialektos runāt, kā arī radītu adekvātu viduslaiku noskaņu katrā vissīkākajā detaļā, kā arī attēlotu visu deviņu mītisko pamatkultūru nianses.
Speciāli nolīgtam cīņu meistaram (Bob Anderson) tika paģērēts izstrādāt katrai kultūrai savu cīņas stilu, apmācīt aktierus cīnīties gan kā orkiem, gan elfiem, gan dvarfiem. Taču tā vēl bija tikai daļa darāmā darba. Tālāk nācās visus cīņas paņēmienus pārveidot datoram saprotamā valodā, lai animējot lielās kauju ainas, nebūtu atšķirības starp aktieru un datora radīto tēlu cīņas veidiem.
Filmēšanas laikā nācās saskarties ar ļoti daudz un dažādām problēmām. Tādām kā neciešamie laika apstākļi, insekti un citiem siltā okeāniskā klimata radītajiem priekiem. Vienā brīdī pat nācās mest pie malas filmēšanu, lai palīdzētu glābt pilsētiņu, kopā ar tās iedzīvotājiem un glābējiem būvējot aizsargdambi no smilšu maisiem, lai to neaizskalotu tropiskais lietus.
Džeksonam tika tas prieks censties koordinēt līdz pat septiņas vienlaicīgi filmējošas grupas, izmantojot satelītkomunikācijas, ar kuru palīdzību tika saņemts videosignāls un radīti vadoši norādījumi.
Vēl viena problēma radās, kad režisors devās uz Londonu darba darīšanās. Tā kā darbs nedrīkstēja apstāties ne uz mirkli, visi kadri tika vairākos soļos apstrādāti tur pat uz vietas, radot iespēju Pīteram tos apskatīt uz vietas, izmantojot parastu Macintosh tipa datoru bez speciālas aparatūras un programmām. Tie viņam tika nogādāti jau apstrādāti, izmantojot FTP.
Tas vēl būtu nieks. Pīteram nācās turēt galvā visas trīs filmas (tās tika filmētas vienlaicīgi), zināt ko un kurā vietā darīt un kas jau ir izdarīts, kas ir ieplānots, kā tas izskatās uz vietas un kā tam vajadzētu izskatīties uz ekrāna.
Viena no lielākajām problēmām bija izmēri. Hobiti ir apmēram 1 metru augumā, bet dvarfi ir tikai mazliet garāki. Taču sev vien zināmu iemeslu dēļ Džeksons nevēlējās piesaistīt mazas miesasbūves cilvēkus filmas uzņemšanai.
Izmantotas tika ļoti daudz un dažādas tehnoloģijas. Pat veco labo piespiedu perspektīvu, kad aktieris, kuram paredzēta mazās būtnes loma, tiek novietots tālāk no kameras nekā pārējie aktieri. Taču, te bija jāsastopas ar problēmu, ka šādā gadījumā kameru nedrīkstēja pārvietot, lai viltība nekļūtu acīmredzama. Risinājums tika panākts tādā veidā, ka kustoties kamerai, mazais-lielais aktieris tika novietots uz kustīgas platformas, kura kustējās analoģiski kameras kustībām.
Tāda pati problēma radās, kad uz kādu tuvu esošu dekorāciju fona radās nepieciešamība uzņemt dažādu izmēru tēlus. Tad šīs dekorācijas (un attiecīgie priekšmeti) tika radīti divos dažādos izmēros -- lielas un mazas.
Taču, laikam pati lielākā Weta darbinieku problēma nāca pēc filmēšanas. Visas grāmatas laikā notiek daudz kaujas, kurās piedalās simtiem un pat tūkstošiem kliedzošu, cīņā iekarsušu un mirstošu tēlu. Un tas viss bija jāievieš filmā. Vispiesātinātākā ar cīņu skatiem būs trešā daļa --
The Return of The Kings. Kā arī pati apjomīgākā kauja arī gaidāma tajā pašā daļā..
Kopumā tiek paredzēts, ka pēdējās filmas starpmateriāla un aprēķinu daudzums līdzināsies, vai pat pārspēs abas pirmās kopā ņemtas.
Šiem nolūkiem, jau četrus gadus atpakaļ, masu skatu režisors Stīvens Rigilus (Stephen Regelous) sāka veidot datorprogrammu Massive.
"Massive ir rīks, kurš ļauj veidot mākslīgas darbības vides. Būtībā tās darbības pamatā ir tas, ka jūs veidojat aģentus, kuri spēj komunicēt ar apkārtējo vidi un citiem aģentiem izmantojot redzes un dzirdes programmējamus analogus, pamatojoties uz mērķi, kurš ir ieprogrammēts un apkārtējās vides vai tās elementu kairinājumiem."
Būtībā tā ir programmēšanas vide. Sākotnēji tā tika izstrādāta uz Irix (SGI) sistēmām, vēlāk tika pārnesta arī uz Linux.
Kā Rigilus skaidroja, katra būtne ir pati par sevi mākslīgais intelekts. Katra no tām spēj redzēt un dzirdēt, kā arī adekvāti (cik nu ir ieprogrammēts) reaģēt uz apkārtni un citām radībām sev apkārt. Katra būtne tiek apveltīta ar daudz potenciālās uzvedības īpašībām, kuras tiek ņemtas no milzīgas kustību datubāzes. Vērā tiek ņemts pat zemes tips, pa kuru pārvietojas radība, ieskaitot to, vai tā iet pret kalnu, vai pa ūdeni, skrien, vai rāpo.
Oficiāli ir paziņots, ka lielākajā cīņā, kuru varēs vērot uz ekrāna, vienlaicīgi piedalīsies gandrīz 100 000 būtņu. Ar parastu animācijas programmu šādu kolosālu kauju ainu renderēšana aizņemtu ne tik vien kā pāris gadus, bet pat veselus gadu desmitus. Savukārt, ar šādu pieeju jebkurā brīdī pāris dienu vai nedēļu laikā var dabūt gatavu jebkuru dotās kaujas rakursu, parādīt tuvplānā jebkuru divcīņu un nezaudēt realitātes sajūtu to vēlāk skatoties.
Un pat tas vēl nav viss -- objektos ir ieprogrammēta iespēja aizsargāties no sitiena, to atsist ar vairogu vai zobenu, pat izvairīties.
Nākamais interesantais aspekts ir tas, ka, ja uz ekrāna mudž vairāk nekā 10 000 kaujas dalībnieki, būtu diezgan muļķīgi, ja tie izskatītos vienādi. Šiem nolūkiem Weta ir izstrādājusi atsevišķus objektu ģenerētājus, ar kuru palīdzību var norādīt, kas, kādās robežās un tieši kā var mainīties personāžiem. Saistīt dažādas izmaiņas vienā. Piemēram, ja kājas garums var mainīties no metra līdz pusotram, tad attiecīgi arī bruņu garums, vai pašas būtnes augums arī mainās. Ir pat definēti vairāk nekā divdesmit dažādi bruņu veidi, kuri var mainīties no kareivja uz kareivi.
Kā jau tika minēts agrāk, arīdzan gandrīz katra no dažādo būtņu armijām kaujās un aizsargājās pa savam. Katrai no tām šie paņēmieni pat ir vairāki, lai cīņa neizskatītos pēc ritma grupas Plastalīns dejas.
Izstrādājot katru no 12 dažādajiem varoņiem (pirmajā filmā vien to ir veseli pieci), tie tika veidoti ar Maya programmu. No sākuma parādījās skelets, tad tā elementi tika savienoti ar muskuļiem un pēcāk pievieno primārās un sekundārās saites, kas nosaka kustības, sākot no sejas mīmikas, beidzot ar iešanu vai lekšanu. Beigās tas viss tiek apvilkts ar ādu.
Otrajā filmā visinteresantākais, līdz ar to visgrūtāk atveidojamais un animējamais tēls -- mazais, nožēlojamais, psihiski nestabilais Gollum (neņēmos tulkot vārdu), izlienot no zem kalna esošā ezera. Filmas veidotājiem nāksies vest dienas gaismā un kinoteātra tumsā 20. gadsimta spilgtāko un dzīvāko tēlu.
Tieši šim tēlam tika izstrādātas specifiskas kustības, skelets, muskuļi, mīmika un viss pārējais, kas pienākas ar datoru animētam radījumam, lai varētu realizēt dzīvē šīs šizofrēniskās būtnes abas galējības -- gan ļauno Gollum, gan arīdzan simpātisko Smeagol.
Neskatoties uz to, ka Gollum ir bezmaz vai filmas veidotāju lielākais noslēpums, ir zināms fakts, ka viņa veidošanā jau ir panākts apmēram 30% progress. Lēnais darbs pie viņa tiek pamatots ar to, ka šī radība lielu daļu laika pavadīs kameras priekšā, līdz ar ko tai jāizskatās pēc iespējas ticamākai un reālistiskākai.
Visā visumā tika paziņots, ka visgrūtāk realizējamie tēli visās trijās filmās ir Gollum, Treebeard (ent, jebšu dendroīds -- koks, prastā latviešu valodā), un Balrog (ļaunā ēna, viens no vizuāli vismazāk aprakstītajiem tēliem visā epā).
Tiek paredzēts ka tieši šiem trim tēliem tiks (tiek) patērēts visvairāk radīšanas un renderēšanas laika.
Kantoris, kurš, pirms sāka darbu pie filmas, algoja apmēram trīsdesmit darbiniekus, plāno, ka drīzuma to skaits varētu pārsniegt divarpus simtus.
Atrast labus darbiniekus nav problēmas. Visi grib strādāt pie Lord of The Rings, ar smaidu sejā saka Labrē.
Interesanti ir tas, ka filmas veidotāji ir paziņojuši, ka gandrīz katrā filmas kadrā, kur vien varēja, ir ielikuši kaut ko interesantu. Tādu kā
easter-egg.
Vārdu sakot, izskatās ka šī būs ne tikai kulta filma ar StarWars vērienu, bet arīdzan viesīs aiz sevis veselu varzu ar spēlēm, suvenīriem, DVD versijām, intervijām un
ebay.com izsoļu priekšmetiem, kuri būs jel kādā saistībā ar filmas uzņemšanu.
Man jāsaka liels paldies liels paldies šausmīgi daudz interneta lapām, kurās es meklēju un atradu materiālu šim rakstam, Kaso, kurš mani informēja par triloģijas detaļām un personāžiem, kā arī elfam, kurš man iedos (es ceru) visu šo triloģiju izlasīt ;)
(30)
)
)
)
)
)
)
)
)
Atpakaļæ½
